Patiesība par Latvijas uzņēmēju mājaslapām

Autore: Anita Vītola

Meklējot kādu uzņēmumu pēc nosaukuma, ir diezgan nejauki atrast tikai šī uzņēmuma juridisko adresi. Ak, jā – blakus juridiskajai adresei var ieraudzīt arī tā reģistrācijas numuru. Tālāk dari, ko gribi. Tas ir – neko. Toties gana jauki ir atrast šī uzņēmuma kontakttālruni un reālo adresi. Daudz lielāka veiksme, ja par šo uzņēmumu ir pieejama arī paplašināta informācija (infolapa) kādā no labākajiem uzņēmumu meklēšanas portāliem. Der arī kvalitatīvs profils sociālajos tīklos vai Google MyBusiness infolapa ar bildītēm un karti. Pavisam jauki, ja, meklētājā ievadot uzņēmuma nosaukumu, pretī mīlīgi raugās uzņēmuma mājaslapas adrese.

Kāda ir pašreizējā situācija attiecībā uz Latvijas uzņēmumu mājaslapām?

Apkopojot SIA Latvijas Tālrunis rīcībā esošos datus, tika konstatēts, ka mājaslapas izmanto 39% uzņēmumu. Tas it kā nav maz. Ir uzņēmumi, kuriem tās ir pat vairākas – katram produktam sava. Dakšai sava, karotei – sava. Tikmēr ir uzņēmumi, kuri vēl nav sadūšojušies ieviest šo efektīvo komunikācijas veidu, kas algota darbinieka vietā ilustratīvi pastāsta par produktiem, piegādes iespējām, cenām, atrašanās vietu, darbalaiku, kā arī, ja nu kādam interesē – iepazīstina ar firmas mērķiem, vīzijām un vēsturi. Visaktīvākie mājaslapu ieviesēji (pirmais desmitnieks pēc mājaslapu skaita nozarē) ir biedrību dibinātāji, celtnieki, nekustamā īpašuma darboņi un, kas to būtu domājis, – kravu pārvadātāji. Tālāk pašsaprotami seko tādas nozares kā ēdināšanas uzņēmumi, atpūtas bāzes un viesu nami; informācijas tehnoloģijas; tūrisms un viesnīcu rezervēšana; grāmatvedības pakalpojumi; auto remonts un apkope. Paldies viņiem par to.Jāpiebilst, ka nozarē esošo ierakstu skaits nekorelē ar esošo mājaslapu skaitu. Tika konstatēts, ka pastāv apjomīgas nozares, kurās uzņēmēji sev mājaslapas ieviesuši mazāk nekā 10% gadījumu. Tie pārsvarā ir mazie/vidējie uzņēmumi vai tīklu uzņēmumu patstāvīgi dalībnieki tādās nozarēs kā augkopība un tehniskās kultūras; lopkopība; frizētavas; bioloģiskā lauksaimniecība; medikamentu tirdzniecība; lauksaimniecības pakalpojumi; rūpniecības preču tirdzniecība; autostāvvietas; apavu labošana; autostāvvietas un garāžu kooperatīvi u.c. Iespējams, ka šie uzņēmumi pagaidām vēl vienkārši nav saņēmuši materiālā ziņā un izstrādājuma ietilpības ziņā atbilstošu piedāvājumu.

Ir skaitīts un saskaitīts – interneta lietotāju skaits jau kopš 2014. gada mobilajās ierīcēs pārsniedz to lietotāju skaitu, kuri izmanto datorus, tādēļ jāņem vērā, ka Google 2015. gada aprīlī ir aktivizējis algoritmu, kas atlasē dod priekšroku mājaslapām, kuras ir responsīvas – spējīgas pielāgoties jeb – šajā gadījumā – mobili draudzīgas (mobile-friendly). Par tādām tiek uzskatītas mājaslapas, kurām ir labs ielādēšanās ātrums, teksts salasāms bez pietuvināšanas, ērtas izvēles pogas utt. Veicot mobile-friendly testu viskomerciālāko nozaru 1502 mājaslapām, SIA Latvijas Tālrunis ir konstatējis, ka diemžēl tikai 20% no tām ir saņēmušas novērtējumu Lieliski! Šī lapa ir piemērota mobilajām ierīcēm. Visbiežāk pagaidām tiek saņemts paziņojums: 

Nav piemērota mobilajām ierīcēm
Šķiet, ka lapa nav piemērota mobilajām ierīcēm

X Teksts ir pārāk mazs un grūti salasāms
X Saites atrodas pārāk tuvu cita citai
X Nav iestatīta skatvieta mobilajām ierīcēm
X Saturs ir platāks nekā ekrāns

Konstatētās nepilnības novērotas gan pa vienai, gan tām summējoties.Mājaslapas piemērotību mobilajām ierīcēm viegli pārbaudīt, izmantojot rīku: https://www.google.com/webmasters/tools/mobile-fri...

Mājaslapas ātrdarbības tests mobilajai un datorversijai pieejams:https://testmysite.thinkwithgoogle.com Nozīmīga ir arī mājaslapas īpašība, ko apzīmē ar print-frendly. Pagaidām šī parametra testus veikuši neesam, tomēr katrs mājaslapas lietotājs noteikti novērtēs iespēju izdrukāt tikai vajadzīgo informāciju bez baneriem, sānu paneļu elementiem u.c.

Valodas

SIA Latvijas Tālrunis ir veicis apkopojumu arī par valodu izmantošanu uzņēmēju kontrolgrupas mājaslapās.

1 valodu (latviešu valodu) izvēlējušies 50% uzņēmēju, 1 valodu (krievu valodu) izvēlējušies 16% uzņēmēju. 2 valodas izvēlējušies 14%, bet 3 valodas – 16% uzņēmēju. 4 valodas ir izvēlējušies 2%, bet 5 un 6 valodas pa 1%. Ir daži uzņēmumi, kas izvēlējušies pat 7 valodas, piemēram, viesu nams www.piejuras.lv un loģistikas uzņēmums www.maksims.lv. Vēlmi vai nepieciešamību izvēlēties vairākas valodas nosaka katra uzņēmuma darbības specifika. Vienu valodu izvēlējušies, autoservisi, dārzu ierīkotāji, kokaudzētavas, tomēr tulku birojam un jo īpaši internetveikalam konversijas palielināšanai varētu novēlēt rast iespēju papildināt savas mājaslapas ar saturu un norādēm vairāk nekā vienā valodā.

Par daudzām lieliskām iespējām, kā efektīvi pilnveidot mājaslapu, un citus vērtīgus digitālā mārketinga instrumentus lasiet manu kolēģu sagatavotajos rakstos